Dzīvnieku čipošanas aizsākumi (dzīvnieku elektroniskā
identifikācijas sistēma) meklējami 20.gadsimta deviņdesmitajos gados
Nīderlandē. Šobrīd pasaulē čipoti jau vairāk kā miljards dzīvnieku un šis
skaitlis turpina augt ik gadu. Latvijā dzīvnieku čipošana tiek veikta jau
vairāk kā 10 gadus un sākot ar 2017. gadu suņu čipošana ir obligāta visiem
suņiem.
Mikročipa ievadīšana ir nesāpīga un tai nav nepieciešama
anestēzija vai citi pretsāpju līdzekļi. Čipēšanas process aizņem vien dažas
sekundes un jūsu mīlulis uz to reaģēs ne vairāk, kā uz vakcinēšanu. Atkarībā no
dzīvnieka sugas tiek pielietotas dažādas mikročipa ievades metodes.
Mikročips ir sterils un inficēšanās nav iespējama.
Manipulāciju veic veterinārārsts. Mājdzīvniekiem mikročipu iekļauj bio-stikla
kapsulā (īpašais stikla paveids, kurš ir inerts attiecībā pret dzīvajiem
audiem). Mikročipu ievada izmantojot speciālo vienreizējas lietošanas šļirci,
kura tiek piegādāta kopā ar mikročipu. Pirms ievadīšanas vetārsts izdara
mikročipa pārbaudi ar attiecīgo skeneri, lai apstiprinātu kodu. Uzreiz pēc
mikročipa ievadīšanas skanēšanu atkārto, lai pārliecinātos par tā darbību.
Mikročips satur unikālu ciparu kombināciju
(kodu) un datu bāzē šim kodam tiek pievienota informācija par dzīvnieku, tā
saimnieku, kontaktinformācija, vakcinācija, dzīvnieku individuālās pazīmes u.c.
Ar dzīvnieku čipošanas palīdzību tiek izveidota dzīvnieka
elektroniskā pase, ko nevar nozaudēt, turklāt dzīvnieka čipošanu nepieciešams
veikt tikai vienreiz, tādēļ ļoti svarīgi izvēlēties kvalitatīvus un pārbaudītus čipus no uzticamiem ražotājiem ar garantiju.
Taču galvenais čipošanas pluss ir iespēja izsekot un atrast
pazuduša (atrasta) dzīvnieka saimnieku, pateicoties čipā saglabātajai saimnieka
kontaktinformācijai.
Sākot ar 2002. gadu arī dzīvnieku pārvietošanai uz ES
valstīm, kā arī ārpus tām, nepieciešama čipošana ar kuras palīdzību dzīvnieks
un tā īpašnieks var tikt identificēti.
Arī suņu izstādēs nečipotam sunim piedalīties nav atļauts.
Bieži vien suņu īpašnieki jautā, vai pēc čipošanas varēs
izsekot sava dzīvnieka atrašanās vietu caur satelītu, vai viedtālruni. Diemžēl
šāds risinājums nav iespējams, jo mikročips ir pasīva ierīce, kam nav baterijas
un GPS raidītāja. Gadījumā, ja dzīvnieks pazūd, jāgaida, kad jūsu dzīvnieku
atradīs un nolasot mikročipu, iegūs vienotā datu bazē pieejamo saimnieka
kontaktinformāciju. Taču šis noteikti ir krietni cerīgāks scenārijs kā nečipota
dzīvnieka pazušana.
Čipošana un reģistrācija. Kas jāzina!?
Īpašniekiem jānodrošina suņu čipēšana un reģistrācija Lauksaimniecības
datu centra datubāzē.
Kārtību kādā veicama mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācija nosaka Ministru Kabineta noteikumi Nr.491
Visiem suņiem no 4 mēnešu vecuma jābūt iezīmētiem ar mikročipu un reģistrētiem valstī vienotā informācijas sistēmā – Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē (Citu mājdzīvnieku reģistrācija nav obligāta).
Mājdzīvnieka reģistrācija vienotajā LDC valsts reģistrā ir maksas pakalpojums.
No maksājuma par dzīvnieka reģistrāciju LDC datubāzē ir atbrīvoti:
- īpašnieki suņiem pavadoņiem, suņiem terapeitiem, suņiem asistentiem un suņiem, kas apmācīti uzbrukt cilvēkam,
- valsts pārvaldes iestādes, kas savā darbā izmanto suņus,
- dzīvnieku patversmes.