Dārzā iemitinājušies kurmji. Ko darīt?
Ik gadu dārzu īpašnieki sastopas ar ne īpaši vēlamajiem dārza ciemiņiem – kurmjiem, kas par savu ierašanos paziņo ar kurmju rakumiem tur, kur tie ne pavisam nav nepieciešami. Protams, kurmji pilda arī ļoti lietderīgu funkciju, taču šajā rakstā apskatīsim dažādus veidus kā cīnīties ar kurmju invāziju, ja nepieciešams pasargāt savu dārzu, jo kurmju iznīcināšana ne vienmēr ir saistīta ar dzīvnieka nogalināšanu.
Kurmju atbaidīšana
Ir daudz un dažādi tautas paņēmieni, kā cīnīties ar kurmjiem. Iesākumā norādīsim uz faktu, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumos, kas pieņemti 2014 gada 12. jūnijā Saeimā, noteikts, ka kurmjus var ķert tikai ar mehāniskajām kurmju lamatām.
Tā kā kurmji ir ļoti jutīgi pret smaržu, tad vairākas metodes saistītas ar dažādu produktu izmantošanu, ieliekot tos alā, atbaidot kurmjus ar nepatīkamu smaku. Viena no biežāk pieminētajām metodēm ir ar reņģu izmantošana. Vēlams tās iepriekš apzināti sapūdēt, paturot kādā siltā vietā un tad ieliekot gabaliņus rakumos. Taču jārēķinās ar to, ka šādas metodes izmantošana nav īpaši ērta, jo nepatīkamo smaku var sajusts arī dārzā virs augsnes. Tomēr jāatzīst, ka šāda kurmju atbaidīšanas metode – ar smaku vai smaržu ir ļoti efektīva.
Kurmju slazdi
Protams ir pieejami arī dažādi industriāli kurmju slazdi un kurmju lamatas, kas paredzēti kurmju iznīcināšanai vai kurmju aizbiedēšanai. Taču nereti šāds kurmju slazds tikai ievaino dzīvnieku vai nenogalina to uzreiz. Ievainots kurmis var ielīst alā un tur nomirdams izdalīt ļoti nepatīkamu smaku. Tas piesaista mājdzīvniekus, īpaši suņus, kā arī meža dzīvniekus un rada nepieciešamību kurmja līķi izrakt un no tā atbrīvoties.
Ar lavandas ekstraktu impregnētas bumbiņas, kas tiek ievietotas augsnē, kur uzturas kurmis. 130 gramu iepakojumā ir aptuveni 100 šādas bumbiņas un tas ir pietiekami, lai apstrādātu ap 200-300 kv.m lielu platību.